Bērna dalīšana tiesā.

pardon_my_french      LaskovijMerzavec, atbilde vienu komentu augstāk.

LaskovijMerzavec  1   Un kas traucē integret abās gimenees?

5. gadigs bērns jau mierigi spēj izveleties kur un kā dzivot. Kur nu vel 10 gadigs.

Katrā mājā vinam sava dzive. Vienā ed zupu, otrā končas:)

Skaidrita    3 Gan bērnam, gan vecākiem ir smagi, un palīdzību vajag arī vecākiem, ne tikai bērnam.
Pēc pieredzes varu teikt, ka, visdrīzāk, institūcijas diezgan formāli šo situāciju risinās. Ne tāpēc, ka negrib strādāt, bet tāpēc, ka valsts iestādēm ir diezgan ierobežoti resursi, un arī personāls ir pārslogot
Ja tiešām gribat palīdzēt, sameklējiet bērnu psihologu.
Vajag, lai vecākiem un bērnam ar šo speciālistu izveidotos labs kontakts, lai psihologs ir atbalsta sistēma šiem cilvēkiem, kā resurs situācijas risināšanai.

neratni_stasti    5 Šobrīd valsts apmaksā 10 bezmaksas mediācijas konsultācijas. Varbūt vajadzētu panākt, lai tiek pārim šīs konsultācijas nozīmētas, kuras laikā tiek panākta vienošanās vecāku starpā. Kā panākt un kur jāvēršas - tehniski nezinu, pazīstu personīgi tikai mediatorus, kas šādas situācijas palīdz risināt.

minnijai  1 5 Ja dzīvošanas apstākļi pie abiem vecākiem ir bērnam labvēlīgi, tad pēc manas domas, bērns nebūtu "jādala"( it sevišķi caur tiesu), bet jārespektē viņa vēlme.
Attiecīgi 10 gadi ir jau apzināts vecums, un ja bērns grib palikt pie tēva dzīvot (galvenokārt) tad lai tā notiek.

minnijai  1 1 Es pazīstu ģimeni, kur vecāki sadalīja divus bērnus. Bet paši, bez tiesas.Pie mammas palika dēls, bet meita izvēlējās pie tēva dzīvot. Dēlam bija tīņu gadi, meitai toreiz ap desmit arī.
Nu neko- tā arī dzīvo. Bet diezgan bieži visi tur satiekās. Un skolas brīvlaikus pavada kopā utt.. Tas tāds alternatīvs un reāls iz dzīves piemērs, ka tā arī var dzīvot.

Tessa  1 9 Saprātīgs cilvēks, manuprāt, piekāpjas bērna labā un piekrīt uz "brīvdienu vecāka" lomu, labprātīgi noejot mazliet otrajā plānā. (c)
kapec ta nevaretu but mate? vismaz uz kadu laiku. Nogaidot. apvaldot savu spitiibu.
laiks visu noliek pa vietam. neuzskatu, ka sheit ir japleshas.
ja godiigi, vispar nesaprotu, kapec janonak liidz tadam attieciibam.

Viliendi      Tiesā zāģi esot asāki...

pardon_my_french      Tessa, būtu vecāki mainītās lomās, domāju, nevienam pat jautājumi nerastos - bērnu mātei, vecim alimentu maksāšanu un brīvdienu ciemošanos. Ar āmuru pa galdu un sēde slēgta.
Gan jau saprāts uzvarēs.

Epifanija    2 uzvedība, kas tiek pašreiz demonstrēta no bērna puses ir sava veida protests pret notiekošo, šādā veidā iedzenot vecākus strupceļā, jo bērnam nav skaidri izprotama vecāku rīcība, saprotams, ka 10 gadīga bērna psihe vēl nav gatava uzņemt šāda veida pārmaiņas, turpmāk zēna audzināšanā un attīstībā tēvam būs lielāka loma, kā mātei, bet saprotiet arī, ko nozīmē mātei atņemt, tā vismaz to tā saprot viņa, bērnu, tas līdzinās sajukt prātā, tiesa noteikti lems mātei par labu un tas arī būtu godīgi, godīgi arī būtu tas, ka bērns varēs tikties ar tēvu un tēvs piedalīsies bērna audzināšanā, iesaistot arī savu jauno ģimeni, cik sapratu, tad tādas būs abiem bērna vēcākiem un ar to vēl viss nebeigsies...

Tinte  1 2 Tēva jaunà otrpuse to puiku nekad nemīlēs kā măte, un bērnam 10 gados vēl ir ļoti nepieciešama mamma, kaut viņi paši to neapzinās un grib dzīvot pue tēva, jo tur neviens noteikti "nezāğē" kā mamma.
Kāds varbūt liks petī argumentu, ka mātes jaunais otrpusis arī to puiku nemīlēs kā tēvs, bet ar tēviem ir "savas puišu lietas" un tas ir savādāk kā mammas rūpes un mīlestība. Ar jauno otrpusi jābūt draudzìbai.
Nu, es ceru jūs sapratāt.

Paula6    4 Manā draugu, radu apkārtnē tādu gadījumu nav, bet ir nācies ar tādu saskarties darba jautājumos.
Pirms spriest par to, kurā ģimenē bērns pēc šķiršanās dzīvos, ir jāņem vērā abu vecāku savstarpējās attiecības un noteikti, kāpēc zēns grib dzīvot pie tēva. Aprakstītā gadījumā mēs to nezinām. Manā praksē tiesa nolēma, ka 9.gad. zēns palika pie tēva, jo māte bija histēriska, nenosvērta būtne, kura šad un tad bērnu iekaustīja, ja neklausīja uz vārda. Sava loma bija arī psihologa vērtējumam, kurš bija zēna pusē. Pāris gadus pēc notikuma dzirdēju, ka zēna sekmes skolā uzlabojās, ir kļuvis mierīgāks un labi iedzīvojās tēva jaunā ģimenē. Skumji, ka daudziem vecākiem ir svarīgs tikai savs EGO, nevis bērna nākotne.

neko    3 Patiesība māte ar šādu nostādni iet pa ļoti slidenu ceļu. Var sanākt neatgriezeniski sabojāt attiecības ar bērnu. Ja ar galvu ar domā, kā jau Tesa izteicās, prātīgāk jau nu būtu apvaldīt spītību.

av2  2 1 un, ja atmet vissus personiigos lepnumus/beerna uzpirkssanu ar izklaideem utt....kaapeec lai vinnss nedziivotu pie mammas?? Un teevs pa briivdienaam tiekaas , vai brauc kopiigi atvallinaajumos utt . Kur ir probleema ta ???
Normaali vecaaki izrunaa vissu to, bez sskandaaliem. Un sarunaa arii.
Un normaalaaks variants tomeer ir, ja beerns paliek ar mammu. Mans viedoklis, arii personiigaa pieredze. Mani beerni izauga ar manu bijusso, un es dariiju vissu, lai vinni buutu..taadi, kaa ir izaugussi ssodien. Varu lepoties ar vinniem, un muusu attieciibaam arii.
Taapeec, nepaarveerssiet taa jau gruutu briidi beerna dziive, veel par gruutaaku.

mieru_tikai_mieru    3 Ļoti ceru, ka saprāts uzvarēs, un bērnam paliks abi vecāki. Kaut šķirti. Manuprāt, izšķirties smuki ir daudz grūtāk kā smuki apprecēties. Tad nu, vecāki, parādiet, ka tik tiešām mīlat savu bērnu. Neplēšat savas kādreizējās mīlas augli uz pusēm, lai tikai pierādītu savu taisnību, apliecinātu savu lielāko mīlestību. Reizēm piekāpjoties izdodas iegūt vairāk /pp/, pat necerēti vairāk.

Maribella15    4 Daudzi nezina par jau sen nomainījušamies likumiem. Jau gadus 10 nevajag nekādus 12 gadus bērnam, lai prasītu viņa viedokli. Šobrīd ir tā, ka bērnam prasa viedokli, līdzko viņš spēj to formulēt - kā teica bāriņtiesā - jau kādu 4-5 gadu vecuma bērniem prasa viņu viedokli.
Lai tēvs varētu gūt lielāku iespēju, ka bērns būs pie viņa (ja bērns tā vēlas) - iesaku iesaistīt bāriņtiesu. Tur ar bērnu tiksies psihologs un tas arī noskaidros bērna viedokli un uzzinās iemeslus kādēļ bērns vēlas konkrēti pie tēva. Un bāriņtiesa dos savu slēdzienu vai bērna vēlmes ir vēlamākās viņa labklājībai, atbilstošākās viņa interesēm - tieši pie kura no vecākiem dzīvot.

Epifanija  6 1 māte noteikti cīnīsies par savu bērnu, ja viņa ir adekvāta, es vismaz tā darītu un ja kāds grasītos man to atņemt, nāktos rūgti nožēlot, tādēļ, lai nebūtu nekas jānožēlo vajag atrast zelta vidusceļu..
P.S. nez vai tessa šķiroties arī atdeva savus bērnus vīram?

minnijai  1 3 "māte noteikti cīnīsies par savu bērnu"
Ko nozīmē cīnīties par savu bērnu šķiroties??
Tur neviens neko nevienam nemaz nevar atņemt. Lai kāds briesmonis būtu kāds no vecākiem, tiesa neaizliegs viņam tikties ar bērnu. Es to zinu. Jo es tam gāju cauri. Tas, kurš, visvairāk "diršās/cīnās" par bērnu- to tieši drāž tiesa. Respektīvi- ja ir strīds, par to, kurš no vecākiem nosaka bērna dzīvesvietu- tur ir jābūt argumentu argumentiem nopietniem, it sevišķi, ja bērns nav tā vecāka pusē, kurš grib "cīnīties". Tiesa nenodarbojas ar pāru principa jautājumiem. Tur nederēs "viena tane teica" fakti. Tiesai nav labā un sliktā puse. Tiesai ir fakti. Jo labāk tie saskan ar bērna interesēm, jo tiem ir lielāks spēks.
Manuprāt jāalgo advokāts, lai tas pārstāv māti tiesā. Es uz pēdējo tiesu tieši to arī izdarīju, jo vairāk nebija spēka.

AivarsN    2 Bērnam jādzīvo tur,kur viņš jūtas labāk. Ja viņš histēriski raujas pie tēva,tad kas notiks,ja viņu piespiedīs dzīvot pie mātes? Smaga garīga trauma uz visu atlikušo mūžu. Puikām 10 gados ir pēdējais laiks apgūt pilnvērtīgam vīrietim nepieciešamās zināšanas,iemaņas un galu galā kļūt par īstu vīrieti. Nav gandrīz nekādu cerību,ka zēns pieņems audžutēvu,ja viņam īstais tēvs ir vienīgā autoritāte,kuram grib līdzināties un iet viņa pēdās. Ja māte patiešām mīl savu dēlu,tad atbalstīs viņa izvēli,nezaudējot sava bērna cieņu un mīlestību. Ar varu paturot pie sevis,viņa tieši var visu zaudēt.

Tessa    4 nassuci, Tessa shkjiroties, iedomajies, pat nepieprasiija viiram alimentus. Bernu nenoskanjoja, ljava tikties un tetis, cik vareja naudas iedot, tik arii iedeva, vinjam tie laiki arii nebija viegli.
Pateicoties musu normalajam attieciibam visi joprojam satiekam labi, berns sen ir izaudzis un uznjem jau lielos svetkos pati vecakus ciemos. Kadas problemas?
ja vinja gribetu dziivot ar teti toreiz, es zinu, ka man butu sapiigi. bet ljautu. bet tada strikta nostaja arii no vinjas puses nekad nav bijusi, jo vinja ciemojas pie teta, kad gribeja un cik gribeja. Musu attieciibas visupirms ir cienja. joprojam. nezinu, ka tev.
bernam ir mamma. ne matiite. pie matiites es ar negribetu dziivot.

pardon_my_french      Tiem, kuri raksta par bērna atņemšanu un mātes "cīnīšanos" - varbūt nebija pietiekoši sīki izklāstīts, vai neuzmanīgi lasījāt. Neviens bērnu mātei nost neņem. Kāpēc ir nolemts bērnu vairāk "atdot" vienam no vecākiem, jau rakstīju. Viņš pat labprāt piekrīt domai, ka dzīvos pamatā pie viena no vecākiem un ar otru tiksies retāk. Ja zēns piekristu dzīvot pie mātes, šīs tēmas nebūtu.

Paldies par lietišķajiem un noteikti derīgajiem padomiem komentāros.