Kopīpašuma domājamās daļas pārdošana otram kopīpašniekam

Sassy14    1 Orchia, - paldies! :)
Par kailcirtēm: tās tur ir bijušas pirms 10 gadiem, pat divas. Koki jau diez ko ātri neataug.
Par mežu: 11 gadus atpakaļ igauņu izvērtētāji tur mežā bija (kopā ar mani) – un teica, ka par daudz izcirsts, par daudz kārklu un apšu, par maz egļu un bērzu. :D
Protams, ka mežu varētu – katram gadījumam – izvērtēt par jaunu, lai gan šaubos, vai pa 9 gadiem tur kupli ozoli, egles un baobabi uzauguši.. :D Un pat ja būtu, - lai to mežu kaut kur piedāvātu, jāprasa atļauja piecām kopīpašniecēm – ja kaut viena ir pret, tad neko nevar darīt… Mums ir kopīpašums, ne privātīpašums – oficiālu robežu nav, trakāks kā kolhozs…
Par savām profesijām – jā, tās man visas humanitāras un no mākslas pasaules. :D Neesmu ne juriste, ne mežzine, ne agronome un nebūšu arī. Es, vai zini, esmu dismatemātiķe. :D Tas nozīmē – lai kā es centos, bet vairāk par 3+ vai max 4- es matemātiskajos priekšmetos skolā nedabūju. Un ne tamdēļ, ka esmu sieviete… - tas man iedzimts to tēva. Un mans jaunākais dēls arī ir dismatemātiķis (toties meitas ar to nesirgst). Tur jau neko nevar padarīt – bet par padomu pateicos, aizlikšu aiz auss! 2021-07-13 18:36

DanaL    4 Es uzdāvinātu. Visu pasaules naudu nesavāksi, bet cilvēkam, kurš tur dzīvo un kopj, drošākas vecumdienas.
Visi tik grābj kur un ko var, pamēģiniet kaut reizi ko uzdāvināt. 2021-07-13 19:34

Sassy14      DanaL, - es tomēr vēlētos praktizēt trešo variantu – kaut ko starp dāvināšanu un „grābšanu“.
Dāvināšana, jeb dāvinājuma līgums diemžēl ir juridisks process un, cik atceros, padārgs (nelaiķa mamma pukojās par lielo summu, kuru izgrūdusi – un viņas alga nebija maza..) Būtu man tā māsīca tāda sirdsmīļa draudzenīte, sen būtu uzdāvinājusi – bet viņa drīzāk atgādina tālu paziņu… Un – savu bērnības dienu pasauli vienkārši atdot tādai pussvešai pragmatiķei gluži arī negribu – viņa, atšķirībā no manis tur uzaugusi nav..
Bet – no otras puses! Nebūtu tās māsīcas – nebūtu vairs arī tās lauku sētas. Un nav svarīgi, kāpēc viņu ģimene tur apmetās, toties svarīgi ir, ka lauku sēta, lai gan veca un necila, bet ir saglabājusies. Par to cepuri nost – tādēļ arī plānoju pārdot ne par „tirgus“, bet par „ļoti draudzīgo“ cenu… 2021-07-13 20:27

rokons    1 Vai nav labāk netērēt laiku diskusijai, bet pieteikties uz juridisku konsultāciju? 2021-07-13 20:38

Leta  1   +vēl uz dažām 2021-07-13 21:13

aija_69    1 Kopīpašums ir emocionāli un praktiski sarežģīta situācija. Pārdot par draudzīgu cenu, manuprāt, ir labs risinājums. 2021-07-13 22:38

Alma9    1 Piekrītu, ka pārdod māsīcai, ja sevi tur neredzi, cilvēks vairāk īpašumu kops, ja tas pieder viņam vienam, nevis divi saimnieki, kuri neko īsti nedara. Un Tu jau pārdod savam cilvēkam, ne svešam. 2021-07-13 23:03

Epifanija      Skaidri zini, ka Tev kaut kas tur vēl pieder? 2021-07-13 23:50

dabasmiilis      Man cits jautājums - vai vēl atceries, kur atrodas Latvija?

Visa saruna pretrunās, radi -nu jau svešinieki, mīļš īpašums - nu nevajag man, dāvāt-nedāvāt, pārdot-nepārdot, vajag naudu-nevajag utt... 2021-07-14 02:33

Pilskungs      Neviens Tev neko nevar dāvināt bez tavas piekrišanas - kas tas par absurdu ? 2021-07-14 02:45

donKihots      Paņem savu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu un apskaties, cik patiesībā tas ir liels. Tur ir uzrādīta arī kadastrālā vērtība un platība, ne tikai nomaksājamā summa. Ja nav paziņojuma, to var apskatīties www.epakalpojumi.lv. Pēc tam tikai var sākt domāt, ko ar to darīt.
Māsīcai to uzdāvināt nevar, tāpat atdot arī nevar, likums neatļauj. Var tikai pārdot, un visas nodevas, nodokļi tiks aprēķināti no kadastrālās vērtības pat, ja pārdosi par 1 eiro.
Vēl jānoskaidro, vai māsīca vispār vēlas pirkt, kārtot tos īpašuma dokumentus, vai viņai ir tik daudz brīvas naudas, lai vismaz šos izdevumus apmaksātu.
Pēdējos 11 gados īpašumu tirgus vērtība ir pieaugusi vairākas reizes. Meža ZEMEI vismaz 10 reizes, neskatoties, kas tur aug. Un igauņu vērtētāji ... vispār jau latviešu vērtētāji brauc vērtēt igauņu mežus, nevis otrādi, un latvieši brauc strādāt igauņu mežos. Latvijā tā mežsaimniecība ir varenāka un lielāka, mežu vairāk.
Vēl viena ļoti būtiska lieta - radinieku attiecības un radniecība. Jums pieder puse, otra puse 5 māsīcām. Vai šīs māsīcas ir savā starpā māsas, vai arī māsīcas, cik tur ir māsu un māsīcu. Galu galā kopīpašums nav gluži SIA, kur katram ir sava noteikta daļa, un tas ir jāapsaimnieko kopā ar vienādām tiesībām un pienākumiem. Nebūs tā, ka lielākās daļas īpašniekam (vairāk par 50%) būs visa teikšana. 2021-07-14 08:17

CoCoSan      Kas viņai tur jāapsaimnieko? Pf, uztaisa kadastrālo uzmērīšanu, kuras visticamāk nav, mērnieka izdevumus sadala uz kopīpašnieku galviņām. Pārbsuda, kas ar mežu- vai meža inventarizācija derīga un nav beigusies. Pārbauda meža sastāvu un stāvokli. Vienojas par lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu- kura to saņems un kā sadalīs savā starpā? Būda sabrukusī, tai tak vērtība 0, lai radi dzīvo. Un tas arī viss. Parādiet to banku vai citu investīciju objektu, kurš atnes tādas dividentes kā zeme. Labi, tiešām, pateikts viss un vairāk, lai pati domā, bagatniece, vai verts pārdot. 2021-07-14 09:10

Sassy14      Dabasmiilis – pretrunu gluži nav, lai gan ir bišķi sarežģīti (jo dzīve nav šaha galdiņš).
Radi jau nav vienmēr sirdsdraugi. Kad man bija apm. 4 gadi, visas māsīcas jau bija jaunkundzes precību gados. Kopā jau mēs neaugām – mūsu mammas bija savstarpēji māsas, bet mēs jau ne. Divas dažādas ģimenes, kas nedzīvoja savulaik kopā. Un, kā teicu, es jau ilgus gadu desmitus vispār pat Latvijā nedzīvoju.
Jā, tā lauku māja man ir mīļa kā bērnu dienu pasaka vai skaistas atmiņas – tur pagāja mani pirmie desmit dzīves gadi un pēc tam visi skolu vasaras brīvlaiki, līdz pat augstskolas beigšanai. Bet šodien es reāli vairs sen neesmu ar šo māju saistīta – sen tur nedzīvoju, neko neapsaimniekoju, toties tā viena māsīca ar ģimeni tur gan dzīvo, gan apsaimnieko jau pēdējos 25 gadus. Par cik – kā teicu – mūsu Tartu ir lielo iespēju pilsēta, sevišķi izglītības ziņā maniem bērniem un jauniešiem, bet tas zemes pleķītis ar manu kopīpašumu, ja nu neesi no sirds laukstrādnieks kā mana māsīca, - ir tikai „dieva aizmirsts zemes stūrītis“ mazā, pusizmirušā ciematā, kurš ir apm. 300 km attālumā no Rīgas… :D :D .. tad taču ir saprotams, ka dzīvei tas ir nulles variants, lai cik skaistas atmiņas man nebūtu. Un mani bērni tur ir bijuši ciemos vispār tikai pāris reizes savā mūžā, viņiem šī lauku sēta nenozīmē vairāk kā jebkura interesanta vēsturiska sveša vieta :D …
Un par pārdošanu utt: kā jau te viens teica – vienkārši atdot jau juridiski nav korekti, to īsti neatļaus tik un tā. No otras puses - ne jau miljonus es te gribu raust, bet mazu kompensāciju tomēr – kaut vai par to, ka esmu 17 gadus maksājusi zemes un ēku nodokļus tikai priekš tam, lai pāris reizes tur aizkratītos to nejēdzīgo negabalu un bišķi paciemotos, to pašu skaisto atmiņu vārdā… 2021-07-14 10:23

Sassy14      Epifanija, - nu zinu gan, ka pieder, man ir liela mape ar papīriem un pat ar zemes gabala plānu, kas to pierāda. Plus – ciema padome man jau 17 gadus sūta zemes un nodokļu rēķinus – ja jau nekas nepiederētu, tad jau diez vai sūtītu (ailītē „īpašnieks“ ir tomēr mans vārds un uzvārds). :D :D
Pilskungs – nu oficiālu atļauju, lai man to savu pusi dāvinātu, mana nelaiķa mamma man gan prasījusi nav. Bet, par cik viņa bija vienmēr vadošos amatos, pieradusi komandēt un vienpersonīgi pieņemt lēmumus, bet es tolaik biju jauna un pakļāvīga, un tālu no Latvijas jau tad – nebija sevišķa problēma man īpašumu iesmērēt un nostādīt mani fakta priekšā…
donsKihots - cik hektāru liela ir saminiecība, kāda viņa izskatās no putna lidojuma un cik ir puse no vesela, to es visu zinu, tur nekādas mistikas nav. Esmu ar nelaiķa mammu un nelaiķa tanti pat šīs zemes robežas apstaigājusi jaunībā – tiesa, vietām netika cauri, jo pārpurvojies bija jau 90.-ajos gados.. Un jā – 11 gadus atpakaļ es tomēr tur biju ar igauņu nekustamā īpašuma vērtētājiem, jo tie bija man vienkārši daudz labāk pieejami. Kā arī Latvijas juridiskajos portālos es iekšā netieku kadastrālās vērtības pētīt, jo neesmu nevienas Latvijas bankas kliente. Bet par otrās puses īpašniecēm – viņas visas ir savā starpā māsas. Manai mammai biju es viena, bet tantei bija 5 meitas. Onkulim, kurš jau arī miris, tāpat kā mamma un tante, - vispār bērnu nebija. :D
Vai māsīca vēlas pirkt – vaļā no manis viņu ģimene grib tikt sen. Māsīcas vīrs jau gadus atpakaļ dzērumā tika burkšķējis „nosist viņus visus, vellus“ (nu, mani un manus bērnus).. – bet diez vai tas viņus par lielāka kumosa īpašniekiem padarītu. :D :D Nu, miljonāri viņi nav – bet lai pārdod dažas govis, dažus traktorus un bišķi aizņemas no bagātajām māsām – domāju, tad jau sagrabinās to „draudzīgo summu“, vienlaicīgi tiks no mums vaļā. Savas māsas jau viņiem traucē mazāk.
Un CoCoSan – māsīcas ir PRET kopīpašuma dalīšanu ar kad 2021-07-14 11:11

Sassy14      ..tātad, CoCoSan, - māsīcas ir PRET kopīpašuma dalīšanu ar kadastrālo uzmērīšanu. Vai nu – saka – ja gribi, mēri, dali un maksā viena pati, bet mums patīk kopīpasums. :D Esmu pētījusi – tas ir diezgan ilgs, sarežģīts un dārgs process – nav vērts. Tāpēc arī tēma par domājamās daļas pārdošanu. 2021-07-14 11:16

joens      Kopīpašums ir ļaunums (definīcija).

Autore ne to labāko vietu (secinu pēc daudzajām aizkaitinātajām atbildēm) izvēlējusies jautāt, taču, vai citur ir labāk, ne jausmas.

Lieta ir diezgan vienkārša, ja dara, vienkārši dažas/-i grib sarežģīt. Nianse var būt tikai ar pirmpirkuma tiesībām, ja tās te piemērojamas, vai pārējo kopīpašnieku piekrišanas, ja ar to jārēķinās, par šīm niansēm interesēties neietilpst manos profesionālajos pienākumos. Lielākā daļa aktuālo dokumentu, ja vien jau neguļ mājā šūplādē, īpašniekam pieejama onlainā un pat bez maksas (ne viss). Krietnu daļu no tā apskatīt varu pat es (tik jāmaksā, ja grib vairāk par "virsrakstiem"). 2021-07-14 11:44

CoCoSan  1 3 Tev visi ir mājās? Zemes kadastrālā uzmērīšana ir nekustamā īpašuma ar augstu precizitāti robežu noteikšanu ar visām koordinātēm un abrisēm, atspoguļo situāciju dabā- kas kur aug, cik daudz, un apgrūtinajumu plāns- gravji, ceļu servitūti, pierobeža utt. Tā faktiski ir īpašuma pase līdzās zemesgrāmatu apliecībai. Kukū, tam nav nekada sakara ar dalīšanu. Un ja tu pat gribētu dalīt uz pusēm reāli dabā, neviens tev to aizliegt nevar. Un arī atteikties no kadastrālās viņas nevar, ja izlemsi, ka tāda ir nepieciešama.
Īsāk sakot, katrs ir pelnījis savu likteni, un itnekas, par ko nav maksāta milzīga nauda, nav vertīgs. Samaksātu tu kādus 300eiro par konsultāciju, ko te nobēru, katru vārdu ņemtu vērā. A tā te vari dirsties ar savām pārgudrībām, jo viss par velti. Noslēgumā, tu esi konkreti stulba, tur palīdzēt tev neviens nevar, jo esi iecirtusi galvā par jebkuru cenu, faktiski bezvertību tikt vaļā no īpašuma. Vari aprunāt māti cik gribi, gudra sueviete muļķei atstāja mantu, bet kāda muļķe bija, tada arī palika. Sjo, saki radiniecēm, ka esi gatava pārdot viņām. Un tici man, viņas tevi tāpat nolādēs, jo esi mantkārīga cūka, kura grib naudu, nevis n-desmit hektārus ar LIZ un mežu viņām/viņai uzdāvināt. 2021-07-14 12:04

Sassy14      CoCoSan, - nu, ja vajag kādu nesmuki nolamāt, jo sastrīdējies ar kolēģi vai vīru un nav kur dusmas izgāzt, tad protams, ka vari jau saukāt mani vai vienalga kuru cilvēku gan par muļķi, gan par mantkārīgu cūku utt. :D Man jau no tā nekas – Tu vienkārši skaties uz problēmu (un paldies, ka skaties protams!!) caur kaut kādu prizmu, kurai ar doto realitāti nav nekāda sakara. Tāpēc es pat neapvainojos – tik un tā nepareizs adresāts. Tu vienkārši esi pēc saviem uzskatiem kaut kas starp valsts ierēdni un biznesmeni – viss ir pareizi, Tu skaties no saviem horizontiem, es no saviem.
Tev, CoCoSan, un citiem šejieniešiem varbūt ir grūti izprast – es vienkārši paniski gribu tikt vaļā no Latvijas Republikas savā dzīvē. Mani ar Latviju vairs nekas nesaista – brāļu un māsu nav un nekad nav bijis, tēvs nomira, kad biju jauna meitene, māte nomira 2 gadus atpakaļ. Tie pušelnieki kopīpašumā man nekādi sevišķie draugi nav, tikai asinsradinieki (kuri nu ir, kuri nav). Es esmu nogurusi, žonglējot garus gadu desmitus pa divām valstīm. Gribu tikai MIERU – ne pastāvīgu ienākumu vai labumu no kopīpašuma, ne biznesu vai ambīcijas, bet dzīvot normāli tikai pa vienu valsti kā parasts igauņu cilvēks un nedomāt par kaut kādu nu jau svešas kļuvušas valsts īpašumu, no kura klapatu vairāk nekā labuma. Un nav fakts, ka mani bērni man turpmāk teiktu paldies par šo svešās zemes mantojumu, kurš paliktu uz viņu kakla pēc manas nāves.. Visi nav biznesmeņi, ierēdņi un lauksaimnieki – un nevienu jau nevar piespiest kļūt par to, kas tu neesi.. Un nav jēgas saukt par muļķi to, kas vienkārši ir citāds un domā savādāk..
Bet paldies tiem, kas daudzmaz pareizi saprata un kaut cik līdzi domāja! Vispār jau es atbildes saviem jautājumiem dabūju. Tagad būs vienkārši jāved pārrunas ar māsīcām un tad jau redzēs. ;) 2021-07-14 13:44

Leta      CoCoSan fišku rubī 2021-07-14 14:57

RRAGANA    3 Šāda tipa jautājumi utml. (tikai STIPRI īsāk un lakoniskāk, bez lirikas un emocionālu pārspriedumu izklāsta) ir jāuzdod šeitan: https://lvportals.lv/
Atbildēs profesionāļi.

Oho ir sarunu portāls. Un atbildes te mēdz būt vnk asimetriski pretēji realitātei. Un kāda velna pēc, šādā tēmā izklāstīt visu savu dzīvi un radu rakstus? Te vienīgi pietrūkst nosaukt aptuveno mājas atrašanās vietu. Visu pārējo mēs jau zinam😂

Un rokas no no CCS! Te pat profesionāls kantora jurists uzsprāgtu un pavadītu klienti aiz durvīm no šāda beztolkšova🤦🏻♀🤦🏻♀🤦🏻♀ 2021-07-14 15:46

RRAGANA Nost, tobiš.😏Rokas nost no CCS! nākamās atbildes