Kopīpašuma domājamās daļas pārdošana otram kopīpašniekam

Sassy14      …tātad vēlreiz – jautājums: vai domājamo daļu drīkst otram kopīpašniekam pārdot, nedalot oficiāli īpašumu ar robežu palīdzību (jo tas ir garš, sarežģīts un dārgs process)?
Liels paldies, ka domājāt līdzi! Sevišķi jauki būtu, ja atbildētu kāds jurists vai cilvēks ar līdzīgu personīgo pieredzi! 2021-07-13 12:10

Lahesee    1 Protams, var. Vienojies par cenu un pie notàra ar pirkuma/ pàrdevuma lìgumu (arì notàrs var lìgumu uzrakstìt, tikai tad ir dárgák). 2021-07-13 12:36

CoCoSan  1   Galīgi ķerta esi? Tev ēst nav ko? Skrien virsū īpašums? Nu pārdosi un ko tālāk? Bankas barosi ar savu naudu vai palaidīsi vējā mēneša laikā?
Izskatās, ka tava labsirdīgā māsīca vai visas kopā skaisti apjāj tevi, piekam gadiem. Kādi vēl nodokļi tev jāmaksā? Viņas tak saņem lauku atbalsta maksājumus par tavu pusi. Un tie maksājumi ir vismaz 3-4 reizes lielāki par nodokli, kuru maksā. Principā, ja esi labsirdīga, vari atstāt viņām savu daļu, kura tev pienākās par atbalsta maksājumiem, ar norunu, ja viņas apmaksā tavu NĪN. Un paliksi pa nullēm- zeme dzīva un vesela un nodokli nemaksā.
Bet ja atbildēt uz jautājumu, nekas tev nav jādala, iet pie notāra un taisa darījumu. Tikai pārdevums tev būs jāpiedāvā visiem kopīpašniekiem, jo visiem no viņiem ir pirmpirkuma tiesība. Turklāt, ja pārdosi, ielidosi vēl uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo neesi tur bijusi gadu piecu gadu laikā deklarēta. Tad rēķini, cik tev centi paliks pāri no pārdošanas.
Bet tu liela un gudra meitenes, dari kā gribi, tikai pēc tam nesūdzies, ka nezināji ar ko tas beigsies. 2021-07-13 12:42

Lahesee    1 Pirmpirkuma tiesìbas darbojas tad, kad domàjamo daļu gribi pàrdod sveßam...tagad pàrèjàs kopìpašnieces var saiet ragos savà starpà. Savu daļu varèsi pàrdot tai, kura piedàvà visvsiràk naudińas. 2021-07-13 12:48

Julianna      Tūkstoš punktu piekrītu Coco. Turklāt tādai LR iztecējusi licence jau 2017. gadā(Esti arī starp citu). Neviens jums nekad nepateiks, ka tagad visi darījumi ir fufelis. Tikai mafiozi pabarošana. Ja jau esi atturējusi tik ilgi, domāju 3-- 4 gadi līdz jaunajai pasaules kārtībai paciesties nebūs ilgi. Varbūt pat meža ielokā varēs pārlaist 3. mirovuju voinu. 2021-07-13 12:51

Sassy14    1 Lahesee – liels paldies! :)
CoCoSan – es nedomāju tik daudz par naudu (nauda nāk un iet, tas nav tik dikti no svara un ar to purvaino un kārklaino zemi mežmalā pie Krievijas robežas jau miljonus nenopelnīsi), cik par to, ka neesmu vairs pirmajā jaunībā. Manas māsīcas ir vēl 15 līdz 20 gadus par mani vecākas. Pašlaik ir 6 kopīpašnieki. Nākamā paaudze – jau 16 kopīpašnieki (mani un visu māsīcu bērni). Aiznākamā paaudze – man mazbērnu vēl nav, bet māsīcu bērniem jau uz šobrīdi ir apm. 9 bērni, droši, ka nāks vēl klāt… saproti? :D Māja ir būvēta kaut kādā 1900. gadā un ne lielāka, ne jaunāka nekļūst, toties kopīpašnieku skaits aug ar katru nākamo paaudzi ģeometriskā progresijā. Es vēl kaut cik atceros tās māsīcas, esmu ar viņām kaut cik kontaktā, protu vēl latviski – bet mani bērni tos māsīcu bērnus un mazbērnus vairs nepazīst un pat latviski vairs neprot, jo ir dzimuši un auguši Igaunijā… To dažu kapeiku dēļ sarežģīt maniem bērniem dzīvi, sasaistot viņus ar svešas zemes īpašumu, pie tam vēl kopīpašumu, kurš ar katru paaudzi kļūst arvien komplicētāks? Vai pa tām dažām no pārdošanas nopelnītām kapeikām uzlikt mūsu dzimtas kapos skaistu pieminekli visiem tiem deviņiem, kas tur atdusas, un pateikt Latvijai (beidzot) ardievu? :D Nu, un ja vēl pāris kapeikas pāri paliks – kaut ko vajadzīgu bērniem. Naudu jau neviens uz kapu līdzi nav spējis paņemt… :D 2021-07-13 13:18

Sassy14      Lahesee – bet māsīcas jau diez vai ragos saies. Dzīvojusi jau tur ir tikai viena visus šos garos gadus ar savu ģimeni. Citām – viņas taču negrib tur dzīvot, visām ir dzīves vieta (dažai pat ļoti lepna māja) kaut kur citur. Bet, ja nu visām jāpiedāvā pēc likuma, varu jau piedāvāt. Un man jau būtībā vienalga, kas to nopērk – galvenais, ka es tieku vaļā no kopīpašuma.. 2021-07-13 13:27

CoCoSan      Tu man tā stāsti, itkā es nebūtu tēmā. Teicu, dari kā gribi, tev izstāstīts viss uz priekšu kā būs. Tas tādēļ, ka esi apčakarēta, jūties ka īpašums par nastu. Lauksaimniecības zemes vēl pirms 10gadiem meta pakaļ, nevajag. Šodien jau ar uguni jāmeklē, jo visu pārpērk lielie saimnieki un ārzemju investori. Nav tālu jādomā, kas būs pēc 10smit gadiem. Pasaules vēsturē nav bijis nekas vērtīgāks, kā zemes banka.
Kur man paldies? Nepateicība, pasaules alga. 2021-07-13 13:29

Leta    1 vai man vienai šķiet, ka tēmas iet pa riņķi?
un mūžīgais Q, kā atrast balansu starp sajūtu ķeršanu un nepārvēršanos par ultramateriālistisku gnīdu, vienlaikus nekļūstot par bomzi 2021-07-13 13:34

Sassy14      CoCoSan - protams, ka Tev arī paldies! :D
Nu jā, apčakarēta :D :D – atšķirībā no māsīcām, neesmu Latvijas lauksaimniece, bet Igaunijas māksliniece, kāds tur brīnums. Ja jau dzīvotu uz vietas, strādātu tajā lauksaimniecībā, vai ja dzīvotu kaut vai 20 km no turienes (nevis 200 ar kapeikām).. :D - tad jau varētu tur gudrot par investēšanu un saimniecības saglabāšanu – toties tagad jau visi šie „vilcieni“ sen aizgājuši, un mana jaunā paaudze, tici man, negribēs dzīvot sarežģīti un lauzīt galvas gar svešas zemes problēmām, kuras māte savas dzīves laikā nebija spējusi atrisināt.
P.S. Man nav ne jausmas, kas ir „lauku atbalsta maksājumi“, kurus Tavuprāt kāds kaut kur saņem, man nav ne jausmas, kāda tur licence „iztecējusi“ 2017, gadā, kā arī ne mazākās jausmas, kas ir „iedzīvotāju ienākuma nodoklis“ – es taču tur nedzīvoju un pat pierakstīta neesmu… Tāpēc arī jautāju, jo nezinu NEKO par Latvijas zemes likumiem utt. 2021-07-13 13:52

Sassy14      Leta – ja manas citas tēmas bija aiz gara laika, tad šī ir par konkrētu tēmu. Paldies, pat ja nebija nekā prātīga, ko teikt.. ;) 2021-07-13 13:55

Sassy14      P.P.S Neviens jau man savulaik neprasīja, vai es to īpašumu gribu vai ne – vienkārši uzdāvināja. Jau uz to brīdi es biju 12 gadus nodzīvojusi ārpus Latvijas. Jau bija zināms, ka Latvijā netagriezīšos nekad, - bet kas zina, kas manai nelaiķa mammītei bija galvā (tā vietā, lai jau tolaik pārdotu vai ko tml) – tā ka nav jau ko pārmest, ka neesmu pietiekami nodarbojusies ar īpašumu, kuru nemaz nelūdzu un tik dikti negribēju… :D Tiešām nav bijis laika iedziļināties kaimiņzemes problēmās – tikai bērnu dēļ te cenšos kaut ko izdomāt… 2021-07-13 14:14

langstins    2 No Estiņiem-rei 5gadē...Mīļa māja-atdāvini ar tiesībām parādīties. 2021-07-13 14:58

joens    2 Optimistes te komentētājas. Nu gluži tos atbalstus pakaļ arī nemet, pakaļu drusku jāpakustina, lai pie tiem tiktu un arī noteikumus jāievēro, par čūsklājiem neviens neko nemaksā, jābūt pļautam, ganītam utt., ja neapstrādā. Ja nav aktīva vietējā "ciema padome", māsīca var pat nebūt dzirdējusi par tādām iespējām (aiz Rīgas apvedceļa dzīvības nav), kā redzam, topika autore nav.

Pārdot domājamās daļas ir kā 2 pirkstus .... Tā kā pārdevēja visticamāk (vairs) nav LV rezidente, arī par LV ienākuma nodokļiem varētu nesatraukties. 2021-07-13 15:07

Kaskaade  1   Dīvānā pirdēji ieradās. Dziļajos laukos visi saņem atbalstu, jo tas ir vienīgais nopietnais garantētais ienākums, bez kura viņi visi tur nobeigtos. 2kārt, katrā pagastā ir konultants, kurš katras tizlas un trīcošas vecenes vietā to atbalsta iesniegumu aizpilda un iesniedz, un zemi reāli apstrādā kaimiņš, kuram vajag to sienu vai ar labdarību rezervē tiesības dabūt pirmās rokas tiesību, ja zeme kadreiz tiks pārdota. 2021-07-13 15:25

Leta  1   ja neslēdzot nomas līgumu, tāpat vien bez maksas apstrādāt otra zemi ražas gūšanas nolūkā skaitās labdarība, tad varbūt arī dzīvokļos vajag salaist bezmaksas īrniekus un pateicoties, ka šie piekrituši, tiem piešķirt pirmpirkuma tiesības? zinu šitādus nomātājus, kad pašu krūmos nejauši kociņu nocērt, varbūt ar plinti sāk pastaigāties. muļķis arī baznīcā dabū pērienu.

Autor, varbūt atkārtošos, bet TĀS sievietes, kurām zeķēs tu te kā bulterjers ieķēries un nemitīgi apžļembā, tev nav parādā ne tavu jaunību, ne tavu naudu, ja? 2021-07-13 15:51

Kaskaade    1 Cinnij, nu no kurienes tev zināt melst par šo tēmu, ne tev zeme ir, ne dzīvoklis. Ne tava cūka, ne tava druva.
Pat, PAT ja slēdz zemes nomas līgumu, tajā skaitā ar radiem, nomnieks ko dara: Nr.1 maksā NĪN. Pārdot var jebkurā laikā, jautājums - vai vajag? 2021-07-13 16:04

Sassy14      Leta, - ????!!! – par ko tad tik pikta? :D
Kādai SIEVIETEI es te kaut jelkad esmu kaut kur zeķēs iekodusies?! Par sevi nepamatoti augstās domās „kungiem“ – katrā laikā, viņiem līdzīgie man tiešām jaunību pabojāja (lai gan neiznīcināja).
Un protams, ka es aizstāvos VIENMĒR, ja uz mani ņirdz vai atklāti rej – bet sievietes man neko sliktu nav nodarījušas. Nekad neesmu arī domājusi, ka kāds man kaut ko parādā – atkārtoju, to īpašumu mana nelaiķa mammīte „piespēlēja“, jebšu „iesmērēja“ man vēl 15 gadus pirms savas nāves (jo dzīves vieta viņai bija citur, ne tajā lauku mājā). Tur lauku mājas mērogos starp radiem valdīja „saskābis“ konflikts 3 paaudžu garumā, kurš „nomira“ kopā ar ķīviņa dalībniekiem un kuram nebija nekāda sakara ar mani, - varbūt tieši tāpēc mani „apveltīja“ ar šo īpašumu – protams, duročka, kura neko nezina un zināt negrib, un dzīvo tālu. Bet Leta, - tiešām, Tu lasi manos tekstos kaut kādus tikai sev zināmus mistiskus „zemtekstus“, kuru tur nekad nav pat bijis.. un nepārtraukti mēģini mani apstrīdēt vai pārbļaut, lai gan nesaprotu, priekš kam.. :D Es nezinu, kas Tu esi (un kas man vispār par daļu), - bet Tu atkal uzskati mani par to, kas es neesmu nekad bijusi (cik es saprotu)… 2021-07-13 16:41

Sassy14      Bet par konstruktīvām domām – paldies visiem!
Nu jā, - par tiem visādiem mistiskiem nodokļiem – man katru gadu tā ciema padome piesūta uz e-pastu gada rēķinu „par zemi un saimniecības ēkām“. Vai apm. 100 eiro nodokļa gadā ir daudz vai maz – nezinu, tas jau laikam relatīvs jēdziens. Bet būtu tomēr bezgala jauki, ja tas nebūtu jāmaksā…
Māsīcai ir pilnvara manā vietā apsaimniekot zemi, bet reāli jau tur nekādas dižās fermas nav – kaut kādi nelieli kartupeļu un burkānu dārzi, kaut kur ganās dažas govis un punkts – bet mežus un laukus jau nu tur neviens īpaši un profesionāli neapstrādā, nemeliorē utt, kāpēc arī uzskatu, ka tai saimniecībai samērā kapeiku vērtība (to jau teica arī igauņu nekustamā īpašuma vērtētāji 11 gadus atpakaļ, un no tā laika „landšafts“ tur uz labo pusi diez ko mainījies nav).
Atdāvināt jau arī būtu skaisti, bet dāvinājuma līgums tomēr padārgs un sarežģīti veicams. Un tā māsīca tomēr gluži sirdsdraudzene arī nav bijusi. :D Atteikties – diez vai no dāvinājuma līguma (ar kuru man māte īpašumu toreiz uzdāvināja) kāds tagad, 17 gadus vēlāk vairs juridiski atteikties ļaus. Un mazu kapeiciņu – tiešām kapa pieminekļa uzlikšanai plus varbūt vēl bišķi – tur jau noteikti sagrabinātu. Toties tiktu vaļā no māsīcas un viņas ģimenes greizajiem skatieniem ik reizi, kad ciemojos – sak´, „tu tak jau sen te nedzīvo, pati esi tik liela gabala īpašniece, bet mums negribi atdot“ vai ko tml. Visu laiku čīkst, ka baidās pat remontu taisīt, jo māja „it kā ir, bet tomēr nav viņu“ vai ko tml. Nu, gluži atdot varbūt tomēr žirno buģet, bet par simbolisku summu – kāpēc ne… tāpēc jau šo jautājumu uzdevu. 2021-07-13 17:15

Orchia    2 Ech, sievietes sievietes, tik ar emocijām spriež, tik ar emocijām- šķībais skatiens, tu te nedzīvo, kapiņi, pieminekļi. 100eiro 1/2 ir samērā liela platība, vairāki desmiti ha, un ja tur iekšā vēl ir mežs, savā igaunijā vispār esi izkūkojusi smadzenes. Jā, padarboties pačakareties vajadzēs, lai sakārtotu visu tā, lai strādā kā pulkstenis. Bet toties tev stavēs piķis nebaltai dienai, pasvītriju, nebaltai dienai vai mazbērniem starta kapitālam.
Nu jau lamāties gribas, tu pamuļķā, pirms mētajies ar īpašumu, neža vērtību noskaidroji? Nu ķipa tev tur puse pienākās. Mož viņš sem kā jau pēc kailcirtes raud? Atrodi laiku, atbrauc vai uzraksti ierakstītu vēstuli Valsts meža dienestam, lai tev izdruku atsūta par mežu. To izdruku izsūti kādiem 15smit mežu izstrādātājiem, lai pasaka vai interesē un ja interesē, tad par cik. Nu moins, tu ar savu īpašumu esi īsts atradums savām radiniecēm. Čok čok sieviete. Beidz tur trinkšķināt savas mākslnieciskās kokles un sāc ar pieauguša cilvēka atbildību pievērsties savam īpašumam, ko tev māte atstājusi. 2021-07-13 18:07

Sassy14 Orchia, - paldies! :)
Par kailcirtēm: tās tur ir bijušas pirms 10 gadiem, pat divas. Koki jau diez ko ātri neataug.
Par mežu: 11 gadus atpakaļ igauņu... nākamās atbildes