Bankas parāda ietekme uz mantojumu

Laskovij      Protams, ka arī hipotēka nāks līdz dzīvoklim...

Snurka      Civillikumā stāv rakstīts, ka mantojuma masa ir viss - gan aizgājēja manta, gan arī saistības. Ja mantinieks pieņem mantojumu - kaut kripatiņu no mantas, tad bez ierunām ir pieņēmis arī saistību daļu.
Risinājums - nepieņemt mantojumu, ja iegūstamā manta ir mazāka par saistībām un/vai nav iespēju šīs saistības pašiem pārskatāmā laika periodā dzēst

Kamija      Pieņem mantojumu uz inventāra tiesību pamata :) nepilngadīgie - tikai uz inventāra tiesību pamata apstiprinās mantošanas tiesībās, aizej uz bāriņtiesu - viņi Tev visu izskaidros, tāpat bāriņtiesa visu lemj:

*Bāriņtiesu likuma 21.panta 1.punkts paredz, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos, lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu. Lemjot par atļauju mantojuma pieņemšanai, jāraugās, vai mantojums nav pārāk apgrūtināts ar parādiem, kā arī jāpārliecinās, vai izmantota inventāra tiesība.*

Šeit par līdzīgiem jautājumiem kā Tev: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=65822

_Martini_      Jebkurā gadījumā - tev ir 2 iespējas:
1) Mantot VISU nelaiķa mantu (dzīvokli, parādus utt)
2) Atteikties no VISAS mantas par labu valstij (vai trešajai personai)
Protams, patīkamāk būtu pieņemt vērtīgās mantojuma daļas, bet nevērtīgās vai ar (-) zīmi - nogrūst kādam citam :D :D :D

marmorakaraliene      Jāizvērtē - ja parāds bankai lielāks/līdzvērtīgs ar kustāmās un nekustāmās mantojuma masas kopsummu, tad nav vērts... Jebkurā gadījumā pamatjautājums noskaidrošanai - vai uz dzīvokli ir hipotēka?

lea12      uz dzīvokli hipotēkas nav, bet pastāv arī tāda iespēja kā parāds privātpersonai, protams attiecīgi ar visu papīrīti, vienu tādu zinu, bet kur garantija ka viņš nebija ielīdis vēl kautkur?

lapsu_aacis      uz jebkura " papiiriisha" ir aiznjeemeeja /paraadnieka vaards un kjiila, ar kuru tas atbild. ja papiiriisha nav vai arii, tajaa nav mineets viens vai otrs, ir ceriiba, tiesa ,vaaja, jo iesniedzot prasiibu, pat privaatpersonai ir zinaamas tiesiibas sanjemt savu aizdevumu atpakalj, arii kjiilas paarnjemshanas veidaa vai kaadaa citaa- liidzveertiigaa. to nosaka likums.

Dzhokonda      Mantoti tiek visi īpašumi un visi pierādāmie(līgumiski noformēti) parādi, ko parakstījušas abas puses-aizdevējs un aizņēmējs.

Kamija    1 Lea, es tak jau rakstīju, ja manto uz inventāra tiesību pamata, tad par parādiem NAV jāatbild! Vai tad tik grūti saprast?

Lai nebūtu jāšķiras no savas mantas Zv. notāre Sandra Jakušenoka iesaka mantiniekiem allaž paturēt prātā kādu likumā ietvertu noteikumu – inventāra tiesību. Tā jāpiesaka zvērinātam notāram divos mēnešos, skaitot no mantas atstājēja nāves dienas. Ja ir vairāki mantinieki, inventāra tiesība jāpiesaka katram mantiniekam.

Ja mantinieks laikā nepiesakās, sekas var būt gaužām bēdīgas. Piemēram, mirušā atstātās mantas vērtība ir 50 000 latu, bet parādi – 100 000 latu. Lai dzēstu parādu, kreditori piesaka tiesības uz 50 000 latu vērto mantu. Mantinieks šo mantu zaudē. Bet ar to nelaimes vēl nav galā. Tā kā parāds ir divreiz lielāks nekā mantojuma vērtība, mantiniekam tiek uzkrauts arī 50 000 latu parāds. Privātpersonu aizdotās naudas summas var mēģināt apstrīdēt tiesā, taču nav iespējams apšaubīt banku aizdevumus vai nodokļu parādus – tie kopā ar pierēķinātajām soda naudām par maksājumu kavējumiem mantiniekam jāmaksā no savas kabatas. Ja viņš to nespēj, tad parāda piedziņu vērš pret mantinieka nekustamu mantu. Neievērojot divu mēnešu termiņu, mantinieks var zaudēt ne vien no nelaiķa mantoto māju, bet arī pašam piederošo dzīvokli vai citu savu nekustamu īpašumu. Tāpat mantinieks riskē iekļūt parādos, kuri radušies, nelaiķim uzņemoties galvotāja saistības bankas kredīta nodrošinājumam.

viecha11      visi krediiti tiek apdroshinaati...varbuut ka arii shie!?

wolands      Cik zinu inventāra tiesības dod tikai to, ka nav jaatbild ar SAVU mantu, bet tikai ar mantoto. Ja parādsaistības ir lielākas kā mantojums vienalga mantot nav vērts.
Arī, visas prasības pret mantojumu ir jāiesniedz, līdz ar to pirms mantosi būs skaidri zināms kādi ir parādi. Par privātām ne-notariāli apstiprinātām "pisuļkām" prasītājam nāksies ilgi tiesāties. pirms ko dabūs, ja vispār dabūs.

ko_nu_vairs      Dzīvoklis Rīgā?Ja provincē,tad droši vien ka diez vai atsver ilglaicīgu staigāšanu pa tiesām.Bet ir cilvēki,kam tas patīk.Kāda veidā mantojums,ar testamentu?Ja nē,tad kur garantija ka citi radiņi nepiesakās?

Balvina      jĀ....PIRMS MANTOJUMA PIEŅEMŠANAS PARASTI VEIC IZPĒTI PAR MANTOJUMA ATSTĀJĒJA SAISTĪBĀM...UN TAD VĒRTĒ IESNIEGT VAI NĒ MANTOJUMA PIETEIKUMU PIE NOTĀRA.....loti daudzi tagad izliekas beigti, nepieņem mantojumus, tāpēc ka zaudējumu var būt lielāki kā ieguvums:)

netaakaavisi      ...es patreiz ņemos ar tādu pašu situāciju... ja Tu kārto mantojumu uz bērnu..tad bērns parādus NEMANTO....bet....banka kurā ir parādi,var pieteikties uz viņa atstāto mantojumu un to līdzvētīgi parādiem Jums atņemt...paņemt no mantojuma vērtības parāda summu...

defrs      sagribējusies lea12, tev nekas nepienākas, i neceri 2011-12-09

eefeja      Njā..tiešām jāsāk jau ar to, ka mantinieks ir nepilngadīgais...kura vietā tikai bāriņtiesa lemj pieņemt šo mantojumu vai nē..bez bāriņtiesas atļaujas neko nevar ne pieņemt, ne atraidīt...nepilngadīgā vārdā var pieņemt tikai un vienīgi ar inventāra tiesību...citos gadījumos, ja nerunājam par nepilngadīgajiem, ja mantojuma masā ir parādi, tad mantojums jāpieņem 2 mēnešu laikā ar inventāra tiesību..iepriekš jau gana izskaidrots..ka tad neatbild ar savu mantu, bet tikai ar mantoto...(no pienākuma, atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu, mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i. sastāda likumā noteiktā laikā visa mantojuma inventāru.)... 2011-12-26