Māja bez īpašnieka

Tessa (2018-03-19 09:17)    3 aneksija notika 1940.gada.
diivaina logika senčiem bija, sadedzinat dokumentus, dziivojot maja. visiem iipashumu dokumentiem ir jabut arii arhivos. jasak tik meklet un maksat.

pusnakts21 (2018-03-19 09:17)      Uzrakstiet man, es nodarbojos ar šadiem darijumiem.

elsa (2018-03-19 09:29)    6 A zin´ kas man patīk mūsu valstī? Ēkas it kā nevienam nepieder, bet nekustamā īpašuma nodokli viņi iekasē. Ja palaimēsies atrast arhīvā dok. , būs paveicies. Jo es meklēju sava īpašuma sakārtošanai dokumentus, bet nekur viņi nav atrodami.

leopardine (2018-03-19 10:03)    4 Neticu, ka visu padomju laiku māja stāvēja bez dokumentiem un uz kāda pamata tad nodokli par to māju tagad iekasē, ja viņai dokumentu vispār nav, tad taču skaitās, ka mājas vispār nav? Vai tad zemes robežu plānā ēkas neuzrādās? Vai zemes dokumentos ir kāds apgrūtinājums ar citam piederošām ēkām? Es nezinu, bet visdrīzāk vajag vnk jaunu inventarizācijas lietu un ja tā skaitās nelegāla būvniecība, tad vnk legalizēt ēku, uztaisīt projektu pēc dabā esošā un nodot ekspluatācijā.

eksim_braalis (2018-03-19 11:04)    3 Īpašumu reforma Latvijā sākās jau 1991./1992.gadā. Jābrīnās, ko līdz šim cilvēks ir (ne)darījis, lai īpašuma tiesības sakārtotu. Ja jau ir atzītas (atjaunotas) īpašuma tiesības uz zemi, tad, domājams, uz kādu (iepriekšēju) īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu pamata. Īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, ieraksti Zemesgrāmatā u.c. dokumenti meklējami Valsts arhīvā. Ja ir bijuši ieraksti par zemi, tad būtu jābūt arī par ēkām.
Vēl arī pastāv iespēja īpašuma tiesības uz ēku atzīt tiesas ceļā.

Aukstums (2018-03-19 18:56)      ja ēkām nav īpašnieka, nodokli maksā zemes īpašnieks no tā viedokļa, ka zemes īpašniekam jāzin, kas tās par ēkām uz viņa zemes,..no sirds iesaku sakārtot ēku īpašumu, jo var pienāk laiks, ka ēkām uzsāks bezsaimnieka mantas procedūru. Arhīvs, mantojuma lieta jāierosina, utt... notārs precizēs.

Flints (2018-03-19 19:52)    1 Kā zināms, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no likuma ”Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā” 17.pantā minētajiem dokumentiem: 1) valsts arhīva izziņa par ēku piederību 1940.gada 21.jūlijā; 2) dokuments par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām; 3) akts par ēku pieņemšanu ekspluatācijā; 4) rakstveida darījuma akts par ēku iegūšanu; 5) apliecība par tiesībām uz mantojumu; 6 ) tiesas spriedums vai lēmums; 7) akts par ēku iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995.gada 29.martam); 8) izraksts no saimniecības uzskaites kartītes vai saimniecības grāmatas, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība; 9) līgums par ēku iegūšanu privatizācijas rezultātā; 10) būvvaldes (būvinspekcijas) izziņa, ja ēkas ir jaunbūves vai nav pabeigta to celtniecība; 11) cits dokuments, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. Bez tam, saskaņā ar likumu ”Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 2.pantu pieteikumi par atsavināto namīpašumu atdošanu iesniedzami tiesai vai pašvaldībai pēc namīpašuma atrašanās vietas līdz 1994. gada 1. jūnijam. Ja pieteikums iesniegts pašvaldībai noteiktajā termiņā, prasības par namīpašumu atdošanu tiesas pieņem un izskata pēc būtības neatkarīgi no pieteikšanās termiņa izbeigšanās. Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki noteiktajā termiņā nav iesnieguši pieteikumu par namīpašuma atdošanu, bet viņam, pamatojoties uz pieprasījumu, kas iesniegts līdz 1994. gada 1. jūnijam, atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma, namīpašums atdodams, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses. Tāpēc svarīgi būtu zināt, kas ir bijis ēkas lietotājs, valdītājs, īpašnieks padomju laikā un arī dažus turpmākos gadus, lietas izpētē noderētu arī ēkas agrākās tehniskās inventarizācijas lieta, kas tāpat kā viss pārējais meklējams valsts arhīvā.