Ja prasītāja prasījumā tiesai apgalvo, ka dzīvoklis viņai piešķirts bez maksas ?
Jautājums juristiem.Ja prasītāja prasījumā tiesai apgalvo, ka dzīvoklis viņai piešķirts bez maksas un tas ir viņas īpašums pēc zemesgrāmatas, bet man ir netiešs pieradījums (izziņa no DZ kooperatīva, ka "saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu Prasītāja ir nomaksājusi visus maksājumus (pajas)". Nav gan minēta summa. Paša līguma nav manā rīcībā.
1)Vai tas var būt pieradījums tiesā ka dzīvoklis iegādāts par maksu (nevis bezmaksas) ?
2)Šajā gadījumā, ja tiesa to atdzīs, tas iznāk laulāto kopējs īpašums, vai man obligāti ir jāraksta pretpasība?
3)Vai arī paskaidrojumā pietiek uzrakstīt lūgumu tiesai atdzīt to par laulāto kopējs īpašumu?
joens (2018-03-01 14:31) Bez iedziļināšanās - pajas un dzīvoklis tomēr ir ļoti atšķirīgas lietas. Taču pajas (dalība, akcijas) gan varētu būt kopīpašums.
Flints (2018-03-02 15:53)
Daži komentāri garāmejot.
Ja jau par konkrētā dzīvokļa iegādi savulaik ir noslēgts pirkuma līgums, kurā noteikts, ka prasītāja ir veikusi samaksu ar pajām, tad ir pietiekams pamats uzskatīt, ka dzīvoklis īpašumā nav piešķirts bez maksas, jo pajas tāpat kā privatizācijas sertifikāti ir nematerializēti vērtspapīri jeb maksāšanas līdzekļi. Secinājums - dzīvoklis ir iegādāts par maksu, un pirkuma summai ir jābūt norādītai līgumā. Līgumu varat meklēt un tā apliecinātu kopiju pasūtīt Latvijas Nacionālā arhīvā un attiecīgajās zonālajās iestādēs vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā un, motivējot savu interesi, ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša atļauju iepazīties ar nekustamā ipašuma lietu.
Kā paredz Zemesgrāmatu likuma 16.pants, zemesgrāmatu nodalījumā norāda nekustamā īpašuma īpašnieku, un, ja tā ir laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība (Civillikuma 91., 111., 117., 125. un 127.pants.).
Uz topika autora 2. un 3. jautājumu pagrūti atbildēt, jo no sniegtās informācijas nav īsti saprotams, ko tiesvedības rezultātā vēlas panākt prasītāja, un ko viņš pats. Pretprasība būtu ceļama tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 136.panta noteikumiem.
Ar detalizētākiem skaidrojumiem te neizvērsīsies, un nav arī jēgas... :)
pievienot viedokli
uzdot jautājumu