Dzīvošanas (lietošanas) tiesības

S13 (2015-12-07 16:26)    3 Noslēdzot koplietošanas līgumu var noteikt, kādu dzīvokli tieši lieto. Tam būtu jābūt adrešu reģistrā reģistrētai adresei.
Lielākā daļā no centra pirmskara mājām nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, bet starp kopīpašniekiem tikai noslēgti koplietošanas līgumi par konkrētu dzīvokļu lietošanas tiesībām.

Neratnais (2015-12-07 23:25)      Vislabakais variants ir nostiprinat zemesgramata katru dzivokla ipasumu atseviski. Bet..... tur ir jabut visas mqjas iedzivotaju piekrishqnai! Un..... tas bus loti gruti (bet ne neiespejami), jo katram savi tarakani...... gribi ko konkretak, raksti privati. Varu meginat palidzet, jo man tapat patreiz nav ko darit:D

Neratnais (2015-12-07 23:27)      Un vel kqs. Tev peder 1/10 domajamas dalas ipasuma????? Nu ja ta, tad ta ir 1/10 dalja no katra kiegelisa, no kuriem maja celta. Nav konkreti dz.Nr.9

Samila (2015-12-08 11:14)      Kā S13 raksta, jānoslēdz vienošanās (līgums) par kopīpašuma lietošanas kārtību un to var ierakstīt zemesgrāmatā (bieži arī ieraksta). Tas nozīmē, ka kopīpašums vēl joprojām būs kopīpašums, tikai katrs lietos noteiktas telpas un teritoriju, ja tāda īpašumam piegulst.

Tās ir trīs dažādas īpašuma formas:
1) īpašums (nedalīts, kā viens vesels - māja, zeme vai abi kopā);
2) kopīpašums (katram no īpašniekiem pieder zināms daudzums domājamo daļu uz šo īpašumu, bet ienākumos, izdevumos, tai skaitā remontā un pārbūvē piedalās visi kopā, tādēļ to sauc par aprobežojumu uz īpašumu visā tā apjomā);
3) dzīvokļa īpašums - dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas sastāv no atsevišķa īpašuma (konkrētā dzīvokļa) un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas (no palīgtelpām un zemes gabala).

Pērkot dzīvokli, pircējs to apskatot dabā, var nemaz nezināt, kurš no minētajiem īpašuma veidiem pastāv, to var droši uzzināt, ielūkojoties zemesgrāmatā. Pirkt atsevišķu dzīvokļa īpašumu ir labāk, jo tad nav jāsastopas ar aprobežojumiem, kas uzlikti kopīpašniekiem. Tomēr dabā, kā jau te rakstīja, daudzi dzīvojamie nami nemaz nav sadalīti atsevišķos dzīvokļa īpašumos. Otrs, pērkot jāpalūko, kam pieder zeme. Šad tad, nopērkot dzīvokli, vēl papildus jānoslēdz nomas līgums ar zemes īpašnieku un attiecīgi jāmaksā nomas maksa.

S13 (2015-12-09 14:43)      To Neratnais - nav nekādas lielas starpības, vai māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos vai arī tai ir 10 kopīpašnieki, kuriem katram ir nostiprinātas zemesgrāmatā lietošanas tiesības uz konkrētu telpu grupu - dzīvokli, kas nav dzīvoklis Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē.
Gan vienā, gan otrā gadījumā juridiski tā ir tā sauktā īpašuma fikcija - nekas diži daudz nemainās nevienā no gadījumiem un tie diezgan minimāli atšķiras ar saviem plusiem vai mīnusiem.

Neratnais (2015-12-09 17:15)      Nu tapec jau ir vajadzigs koplietosanas ligums. Bez ta jau zemesgramata neko nenostiprinasi. Visam ir savi plusi un minusi. Jebkura gadijuma saksies problemas ja majai jumts saks tecet (bus jamaina). U.t.t. sadalit pa dz. Ipasumiem. Kopsapulce nozimet majas parvaldnieku vai algot kadu. Apsaimniekosanas maksu. U.t.t. u.t.j.p.